Suns pie privātmājas ar lāpstu tīra sniegu.Kaimiņmājas buldogs apstulbis blenž uz viņu.Suns pagriežas un skumīgi saka:
-Un viss sākās ar to,ka es,stulbenis,iemācījos pienest čības.

Pie kazlēnu durvīm klauvē vilks un saka:
''Te jūsu māmiņa atnesa pienu!''
Kazlēni atbild':
''Beidz dirst, mamma pēc alus aizgāja!''

Lācītis jautā Zaķītim:
-Zaķīt, kāpēc tev tik īsas ausis?
-Tāpēc, ka esmu ļoti romantisks!
-Kā tā?
-Vakar gulēju zālītē un klausījos putnu dziesmas, tā aizklausījos, ka nedzirdēju pļaujmašīnu.

Kāds vīrs uz suņu izstādi atved āzi un lūdz to reģistrēt.
Tiesnesis brīdina:
- Tas taču ir āzis, nevis suns!
Vīrs saka:
- Vai tad bārdu neredzat? Tas ir rīzenšnaucers!
Tiesnesis jautā:
- Bet ragi?
Vīrs atsaka:
- Mana suņa privātajā dzīvē lūdzu neiejaukties!

Lido vārna pa mežu. Te pēkšņi ierauga pa ceļu ejam lielu, resnu, pelēku cūku, kas ar ķēdēm nokrāvusies - cūka metāliste. Cūka vārnai sauc: "Ei, vārna, sameklē Pūku un pasaki, ka Sivēntiņš no armijas pārnācis"...

Gliemezis lien pa ielu.Otrs gliemezis prasa:
-Kur tava mājiņa?
-Kuš, es mūku no mājām.

Vinnijs Pūks ar Sivēntiņu:
- Vinnij, Vinnij, ko mēs tagad darīsim ?
- Nu, tagad mēs dibināsim a/s "Medutiņš"
- Ā, mēs medutiņu tirgosim ?
- Nē. Medutiņu mēs pirksim. Pārdosim cūkgaļu.

Naakotnes ruupniicaas straadaassot tikai viens cilveeks ar suni.
Cilveeka uzdevums buussot tikai pabarot suni.
Suns uzmaniissot, lai cilveeks neaiztiek nevienu pogu.

Sesks ar zakiti nejausi saskrienaas
ar piereem, un peksni neatceras kas vini ir.
sesks sak raksturot zakiti:
-Nu, tu esi taads mazs ar garam ausiim ...
-AAA, es esmu zakitis!
Tagad zakis raksturo sesku:
Nu tu smirdi un tew ir svitra pa vidu.
-Tu ko?Tu doma ka es esu dibens?!?!?!?!?!?!

Divas piedzērušas blusas iznāk no kroga,viena prasa otrai:gaidīsim suni vai iesim ar kājām?

Uz ceļa notikusi laupišana - trīs gliemeži apzaguši bruņurupuci. Ments prasa:kas notika tai bridī? Cietušais atbild: Vai, policista kungs, tas notika tik ātri! :(

Ezītis sēž uz celma un meditē:
- es esmu stiprs, tik ļoti stiprs.
Garām iet lācis un ezīti nopūš no celma .Nakamā dienā ezītis atkal meditē:
-es esmu stiprs, ļoti stiprs bet viegls.

Pelēkais vilks apēda vecmāmiņu, pārģērbās viņas drēbēs un likās gultā gaidīt Sarkangalvīti. Vai tad nabaga dzīvnieks varēja zināt, ka vectētiņš ir tik temperamentīgs un vēl piedevām slikti redz?

Sarunājas divas vistas:
-Bet manas olas saimnieks pārdod par pieciem santīmiem dāgāk nekā tavējās!
-Nu un tad? Neiešu jau par pieciem santīmiem pakaļu plēst!

Reiz kādā mājiņā dzīvoja Ezītis ar Lāci. Ezītis bija liels dzērājs, tādēļ katru vakaru nāca mājās piedzēries un katru rītu pamodās piekauts. Tad Ezītis ar Lāci noslēdza vienošanos, par to, ka viņš vairāk nedzers, savukārt Lācis viņu vairāk nesitīs.
Kādu rītu Ezītis pamostas piekauts, pilnīgi kails un bez adatām, tādēļ nesaprašanā jautā Lācim: „Nu, Lāci, mēs taču norunājām, nafig tu mani atkal piekāvi?” Lācis: „Kad Tu vakar puspiecos pārnāci mājās galīgi pilnā un sāki demolēt māju – es neko neteicu, kad Tu nosaukāji manu māti pēdējos vārdos, tad es ar vēl neko neteicu, bet, kad Tu piedirsi manu gultu, izrāvi sev visas adatas, saspraudi tās sūdā un teici, ka tas ir tavs jaunākais brālis, kurš tagad dzīvos kopā ar mums – mani nervi neizturēja!”